šodien laikam salūzu. nebūtu tik tālu jāiet un tāds besis, ka neko nevar, būtu gājusi lekt Daugavā.

baterija pavisam izlādējusies. šodien pirmo reizi arī āda slapja un karsta (nevis auksta, kā pilnīgi visu laiku). šonakt gulēšu bez vilnas pleda zem muguras, jau kādu nedēļu sedzos ar pārvalku. it kā lielie jūnija plāni izdarīti, šis tas iekustināts jau citiem mēnešiem (kad tev ir bērni, nākas vienlaikus dzīvot visos iespējamos laikos visos iespējamos nogriežņos), bet neko nevaru. matu zieķēšanas režīms pagalam izkritis, ar kapsulām u.tml. vēl turos ierindā. bet visa cita sadzīve ir galvassāpes. paspēt pamosties un paēst, lai tabors ir paēdis, iziet pirms karstuma vai vismaz ieplānot maršŗutu pa ēnu, uztaisīt ēst vairākām dienām ko tādu, ko visi ēstu, atnākam, nomazgājam 2+ pārus pēdu, stilbu, citreiz arī rokas visā garumā, uztaisīt pusdienas, novākt galdu, nomazgāt traukus, paspēt paēst, nolikt diendusā, izmazgāt veļu, launags, trauki, vakariņas, ārā, iekšā, kājas 2+ pāri pičupaču, vakariņas, trauki, gulētiešana un atkal viss uz riņķi. pēdējā laikā laikam tikai viena diena bijusi tāda, kad sīki neiziet vispār. dažas, kur īsa pastaiga un papildus žāksts (nu tur ārsta vizīte vai tml) un normāla pastaiga vakarā, bet daudzas tādas dienas, kad arī vakarā pastaigā vedu es un kad tajos piegājienos kopā savācas 3, 3,5 un pat 4h laukā
bet pati visu laiku vēl turējos - vakar tikai sareiba galva no tā spilgtuma un karstumu tikai šodien vairs nevar izturēt. labi, ka līdz migrēnai vēl nav. ēst arī it kā gribas, bet nevar saprast ko. un to, ko tiešām kārojas - suši. friškas, ceptus kartupeļus. karbonādes. soļanku. šašliku. kaut kā tomēr ne.