Nesen piecēlos. Taisos es arī visa tāda priecīgi pastāvēt rindā. Vīrs viss tāds lepns parāda kā tur tagad izskatās. Man drusku palika švakiņi ap dūšiņu.

Esmu sapotēta un ļoti ļoti priecīga, tik vieglu roku māsiņai nebiju piedzīvojusi.
Šobrīd pašu ģimenē 100% vakcinācijas aptvere paplašinātajā palikuši divi bastioni, viens laikam arī drīz kritīs, bet tie ir divi no sešiem, par tantēm nezinu, nebija man spēka sarunām, negribējās sašūties

aaaa! Esplanādē un Vērmaņdārzā (gada) tirdziņš. visādi štrunti un koka dēļi un karotes un tās smilles čības (johaidī, ir komplekts ar sarkankrūtīti! ežuli! un bizbizmārītēm!) un štātes un bērniem tik smuki apģērbi, vilnas mēteļi un garās adītās jakas

Ciba, iesaki man ko palasīt vai paskatīties par šo tēmu. Es šo absurda drāmu jeibogu vairs nevaru izturēt, kā nesen noskaidroju, tepat blakus neviena psihiatra nav, ģ.ā. aizmirsu piezvanīt paprasīt drapes, mati jau pabiruši, raksturs samaitājies. Bet kad es kādam stāstu, kā te iet, cilvēki ņirdz un netic. Tad nu es izdomāju, ka vajag norakstīt no sevis nost. Karoče man būs hobijs rakstīt dramaturģiju vai scenārijus, lai noput kladītē

Tātad būs te vieni svētki. Būs un būs, da labi. Mazpilsētā tēva māsa nopirkusi Rimi vai Maxima mazu spēļu trauku komplektiņu groziņā vai kastītē. Katrai vienu. Ļoti smuku. Un par to stāstīja kādas nedēļas trīs, katru reizi, kad sazvanījāmies. Bet vai patiks un vai derēs vai bažu vai.
Šodien vīramāte atsūtīja kūciņu komplektiņu. Vīrs stāsta, ka viņa arī nopirkusi dāvanu. Trauciņu komplektu. Kastītē vai groziņā. Ļoti smuku. Vienu.
Laikam tante pa telefonu runāja ne tikai ar mani..

Drusku krata. T' nav. Šausmīgi nāk miegs. Aukstas kājas un āda uz rokām un kājām, sēžu zem segas. Drusku sāp mugura.
Varu apbēdināt - viss tieši tāpat kā katru vakaru, kad pārdozēju stipru karstu melno tēju (pret kājām un ādu) un pa dienu esmu ilgi staigājusi.
Nu, potes vieta sāp, jā. Tā notiek, ja tieši ar to roku neizņem līkumu un ieliekas stenderē :D