No vienas puses jau smieklīga tā ņemšanās un plānošana, no otras, tad, kad būšu izdarījusi matus, mazo kvalifikāciju un autoskolu, es sev pasūtīšu džemperi vai jaku. Nejauši FB uzskrēju adītājai. Dievišķīgi skaisti, adot tin kopā dažādu dziju, teorijā var pasūtīt arī linu/kokvilnu/vilnu (man mūždien kož). Un tad es varētu dabūt tieši tādu silto vilnas jaku kāda man der un patīk un izskatās un likvidēt visādus krāmus, kas stāv skapī kamēr atrodu ko Tādu. Un kalpotu gan jau arī līdz kapa malai, gulies kaut zārkā ar visu :D
Tikai jātiek pāri tam ciparam. Jo nu, ir manā dzīvē cilvēki, kas varētu noadīt, ja es nopirktu dziju, bet nekad nav laika un vienā gadījumā vispār nav skaidrs, vai sanāktu tas, ko ada. A te jau gatavs cilvēks, kas taisa tā, ka man patīk viss. Kaut kā jau tā ekonomika būtu jāsilda, ne

Ko tādu īpašu uzdāvināt pediatrei, kas iet pensijā? 75 gadi, patīk dārzs, pašai sava nav, mēneša beigās brauks ciemos pie bērniem uz Vāciju (puķe podiņā diez vai), ir visādas veselības problēmas, diēta cik saprotu, specifiska, līdz ar to končas, kafija un šokolādes neder, teātri ciet, grāmatas riskanti.

Pagaidām domāju varbūt kādu skaistu kvalitatīvu grāmatas tipa bloknotu 'memuāriem'. Un grieztos ziedus vai kādu pavasara sīpolpuķu kompozīciju, noziedēs, pastāvēs uz balkona un viņa varēs aizvest uz saviem laukiem.
Diemžēl laika arī nav baigi daudz domāt, ja negribas gluži uz mājām iet