Uzvelc vismaz krekliņu, pa nakti būs auksti, nosalsi.
Nenosalšu, man ir četras segas.

Naktī vienā mirklī vienkārši sēdēju uz dīvāna un skatījos cik skaisti sniga. Debesis tajā īpašajā pilsētas ziemas nakts krāsā, dzeltena laternas gaisma ar divām lāstekām simetriski sānos un lielas rāmas skaistas sniegpārslas ieslīpi līgani ceļā uz leju

Ir tāds Masterclass. Pieļauju, ka apmācību platforma. Un man jau vairākas reizes uzskrējusi reklāma ar Mārgaretas Atvudas divu minūšu video un mammamia! Uzreiz gribas vispirms nopirkt un noskatīties garo un tad nu tik rakstīt augšā to grāmatu.
Un es taču esmu tādā mucā, ka neko no viņas neesmu lasījusi (ja neskaita kaut ko par zirgu ļoti sen, ko man atņēma procesā un paziņoja, ka es tam esot par jaunu un nesapratīšu)

Baigi interesanti te vienā diskusijā par to, kādu mūziku nekad nejūt vajadzību klausīties. Es par šo domāju daudz un dikti, jo nesen bērnus apzināti iepazīstinot ar Queen un Deividu Boviju un ac/dc un vēl šo to, sapratu, ka manā ģimenē tā ir jau trešā paaudze, kas mīl šo mūziku. Kino viņiem ne pārāk, bet nr.3 mašīnā braucot vienmēr ļoti novērtē Depeche Mode un šo to no Bi2.
Nē, nu šad tad jau man uznāk un es viņiem parādu arī kaut ko no augstā gala, Riekstkodis vienu laiku bija topā, ar vecāko regulāri klausījāmies Vivaldi, Lorīnu Makkenitu (brīnišķīga, bet vajag Noskaņojumu) , Andrē Rjē un Vīnes Filharmonijas orķestris bija ok.
Un baigi interesanti, ka ir kaut kāda mūzika, kas īstajā brīdī ienāk vai nu caur tuviem cilvēkiem vai kādu notikumu un paliek. Viens no manas dzīves Wow! mirkļiem bija kad Vērmanes dārzā naktī skatoties Heimā sāka gāzt, bet cilvēki negāja prom. Lorīnu Makkenitu atradu pēc ļoti sūdīgā kvalitātē jūtūbē noskatītas fantāzijas filmas ar Līvi Taileri, Bi2 pa īstam uz palikšanu iemīlēju nevis pēc bojevika saundtreka, bet tur tālu tālu Krievijā ar salauztu sirdi un kursu, kas ved grāvī, ieraudzīju klipā Rīgu un Jūrmalu un tas gabals mani pacēla.

Un tad ir tāda mūzika, kurai vajag īpašus apstākļus. Metāls pa lielam man krīt uz nerviem (izņemot kaut kādas sisīšu dziesmas, par ko var diskutēt vai tas vispār ir metāls), tāpat kā folkam tur vajag lai normāli var atskaņot, bet brīvdabā Kurbads manuprāt jāpiedzīvo katram, ja vien vēl kādreiz būtu tāda iespēja.

Bet tādas mūzikas kuru es neredzu ka varētu klausīties, es pat nezinu. Robotu seksa mūziku, kaut ko ļoti specifisku no elektroniskās (kā jums patika Žārs Parīzes Dievmātes katedrālē?), šlāgeri (LR2 ir kļuvis baudāmāks starp citu mazās devās), Plakidi un Vasku (es varu tikai meinstrīmīgākos gabalus, man no spēcīgāka avangarda nāk migrēna un vēmiens), repu.

Un tu?

Šodien biju nevis sieva un māte, bet slapja lupata pārmaiņus ar 'veģmu vizvaļi?'
Kakls sāp jau nedēļu, šodien arī migrēna, sākās vienkārši ar spazmām kaut kur galvā aiz acīm, bet nesāpīgām, līdz gandrīz nelabuma stadijai un vēlāk arī pilnai laimei MR.
Vakarpusē otrā kafija dienā, plus vārīta ola ar majonēzi un drusku svaiga gurķa un vismaz mirt beidza gribēties. Stingri apsēju ap galvu lakatu, kopā ar ūdens dzeršanu (ja nedzer un guļ jo mirī nost, vienā mirklī jāmirī arī no slāpēm), paēšanu, kafiju, beidzot atlaida tiktāl, ka arī paracetamols iedarbojās

Nē, nu citos gadsimtos nebūtu zilās gaismas un pārspriegotas redzes (lai gan ej nu sazini, briļļu arī īsti nebija), bet nez vai man būtu tā paveicies lai ik pa laikam aiz aizvilktiem aizkariem vārgi dvestu gultā ar baldahīnu

:D