esmu ļoti priecīga: viņam svētkos sīkus saģērbu, aizgājām pēc picas (jo bērzi pannā ar garšīgajām ribiņām likās par sarežģītu ja jāiemācās wolt un tad vēl akrobātika vai atvedīs un kas tad tas par pārsteigumu, ja es viņam prasītu 'iemācīsi woltu?') un dzeltenām tulpītēm, visi sīkie ēda picu katrs pusotru gabalu vismaz un es pasūtot izklaidīgi atbildēju uz kaut kādu jautājumu, bija papildus mocarella un tā havajiešu pica vienkārši ņamma. un baigi ēri - es prasu gribēsim picu? jā! ar ko? ar ananāsiem! un viss izlemts un saticība

Vispār sāk rasties iespaids, ka vienīgā medicīnas nozare kurā pēc tautas domām mums nemelo un viss ir labi un jādara kā dakteris liek, ir zobārstniecība. Un arī ne jau no laba prāta, kad tu esi melns un maziņš un pa sienām rāpo, kā sāp, vai nu prasīs ko dur, kā dur, cik liela šļirce, cik resna adata, kādā leņķī dur un kurā vietā un vai vispār pareizi izdara. Kad jāsāk maksāt tad sāk domāt, bet tā kā kaut vienu reizi to piedzīvojot tas ir par daudz, arī sabiedētie tīra tos zobus kā un ar ko vajag. Ja sākas estētiskā puse, tad jau var iznesties. Visādi citādi vienalga kur un kādā krēslā, ja esi līdz tam aizrāpojis :D

Man taču vienreiz nesen piezvanīja pārdošanas robots! Tik ļoti samulsu, ka nejauši nometu klausuli :D