Vakariņās bija rīsi ar tvaicētu puķkāpostu un sīkiem cīsiņiem (jā, es jau pati zinu, ka nav labi) un man putraimdesu. Mammamia! Cik garšīgi!
Tagad vēl vienīgā apēdamā vēlme ir tāda resna asinsdesa, ko griezt šķēlēs un tad cept. Un aknu, saceptu sīkstu kā pazoli. Pat neatceros vai esmu jebkad pati gatavojusi

Ko es gribētu svētkos pasākt. Ar draudzeni šodien spriedām, ka gribas kā bērnībā lai sanāk viesi un visi sasēžas pie galdauta apklāta bagātīgi klāta galda, ar visiem kāpostiem, kartupeļiem, kotletēm un karbonādēm. Un rosolu. A nevar.
Vēl gribas meža vidū ugunskuru kurā cept uz zara uzspraustas desas un ierušināt kartupeļus un dzert karstu saldu dzērienu. Ideāli, ja ar sniegu.
Un vēl varētu izīrēt diskobumbu un krāsainus prožektorus, bet tad vajag spīzdīgu abtjažku vai miņukus

Un vēl tā kā es ar visām tām trīs sarunām dienā (kas reāli ir daudz) nejūtos izpļāpājusies, varu izstāstīt, ka nav tā, ka viss slikti un neko negribas. Gribas jaunu spilvenu (bet tikai tādu nezinkādu patiešām ideālu), jaunu pūkainu vai mīkstu, vēlams milzīgu vai tematisko džemperi un Skrīveru Piena kombināta gotiņu burkā. Tā ir debešķīga lietas. Visādas gotiņas tur arī iepakotas ir garšīgas, Krējuma pagale gan ir milzīga un salda, bet ja nu kādam gribas atbalstīt vietējos, tāda laba vieta, kur tērēt naudu.

Un vēl šie ir baigi foršie. Krēmi un ziepes smuki smaržo un tas smiltsērkšķu pulveris arī ļoti o.k. un viss smuki izskatās
https://www.zelt.bio/