Guli tu vannā, neko ļaunu nenojausdams, acis ciet, ausis ūdenī, čubini ar nagiem matu saknītes un tīksminies un tad pēkšņi vienlaikus sajūti ka te kāds ir un izdzirdi zemu vīrieša balsi tepat blakus, iegārdzos un gandrīz izlecu no vannas gareniski, milzīgs šļak un vīram smiekli nāk. Es ne ta noslīku, ne ar sirdi aizgāju
Patīk viņam pienākt nemanot un sākt pēkšņi runāt. Es gan vienmēr arī ļoti izklaidējoši izpildos

Uzleca ziņu galviņa un man i smiekli sanāca, i neērti, i nenoturējos izlasīt, jo man ļoti viņš patīk (lielākā daļa pašvaldību vadītāju galīgi nepatīk, izņemot varbūt arī Sesku, jo nu uzvārds ta kāds!) i sasaucās ar cibas šmuci. Jo nu vienmēr jau var būt sliktāk un dzeltens ziņu portāls var tev piezvanīt lai pajautātu vai tava sieva /skūzi/ neguļ ar tavu vietnieku
Bet nu bumbas gan tam žurnālistam, man čuriņa trīcētu

Un vispār šovakar nejauši uzskrēju virsū Garou. Uh! Ah! Notre Dame De Paris viņš iespringst kaklā, bet vispār tas ir diezgan wow (dāmas, pieturiet biksītes) un man ļoti patīk, bet atšķirībā no Florāna Penjī un Bruno Pelletjē, nekādi nevaru atcerēties kā viņu sauc (absurds). Un izrādās, ka viņam ir bedrītes vaigos uķipuķi un kad riktīgi dzied, var tikai noelsties.

Nē, nu paskatieties:
https://youtu.be/cEaUJcduW4I