Es esmu diezgan trauksmaina. Ja man no muguras nemanāmi pienāk un pēkšņi sāk runāt, es lecu gaisā.
Izrādās, ka pa divām naktīm gultā guļot vienai var pie tā tā pierast, ka naktī aiz muguras sajūtot 'tur kāds ir' un vienlaikus pēkšņi izdzirdot skaļāku pēkšņu šņākuļošanu, gultā ir jālec gaisā. Labi, ka tikai uz augšu, citādi pārsteigums būtu arī apakšējiem. Labi, ka es nekliedzu, nepaspēju pat ievilkt elpu kā bailēs biju visa guļus slābani palekusies gaisā.
Pēc tam tā nāca smiekli, ka bija ilgi jāklepo. Jo izrādās, ja labi grib, tāds tārps laikam ar var palekties

1) nopirku sev beidzot to Dabas Pērles citronzāles dezodorantu. Dāvaniņā nāca līdz ķermeņa krems ar tropu ziedu aromātu. Patīk abi, lai gan to otro pati nekad uz savu galvu nebūtu pirkusi. Forši, ka uz kokosa elļas bāzes, tāds patīkams un viegls, smaržo neuzbāzīgi pēc pļavas puķītēm.

2) bija te kkad vaimanas par čībām. Vakar fb uzskrēju Čībiņvecim. Pats šuj, ir arī veļasmašīnā mazgājamas, ir ādas, tās, protams, nemazgā, var sarunāt un pasūtīt kādas patīk. Parastas čības, bet diezgan smukas. Sūtot arī ar Omniva. Patīk sauklis - Čības stiprākās Latvijā un pasaulē. Un man šausmīgi nepatīk tās pavisam lētās ķīniešu, kurās vienmēr vienlaikus svīst kājas un salst. Un kuras man uzdāvina kādu izmēru par mazu :D Varbūt būs jāsadomā i pašam i sašam jo vīra čības es nīstu ļoti kaismīgi, bet Ziemassvētku dāvanu esmu jau sagādājusi. Un man patīk pirkt no vietējiem amatniekiem. Nespēju pat iedomāties kā tiem ir šajos apstākļos.