No rīta nr.3 taurēja 20 min. Ultraskaņā, visu rītu gaidīju, kad zvanīs lai eju pakaļ jo klepo. Neklepo, bet nav grūti šitā to saorganizēt. /Lūk arī mana nesaprotamā stresiņa iemesls/. Vakarā taurēja ar mazām pauzītēm visu mājupceļu caur laukumiņu. Tagad man reibst un sāp galva un viss riebjas un es negribu bērnus. Diemžēl tas neko nemaina, negribēt tu drīksti pirms tev viņi ir

:D

Negribas arī balderjāņus vai relaksenu, bet atkal ir visas cisku aizmugures dermatītā. Jā, daži našķi, ko pati iedodu, dažas grupasbiedriņu jubileju končas, bet pa lielam atkal izglītības institūcijas stress. Galvenā audzīte, kas parasti trīs dienas tagad ilgās ilgās mācībās un atkal karuselis ar svešām, dažām pat uz pusi dienas. Un es nezinu cik ilgi spēšu būt nepsiha tajos rītos vakaros, ja atkal aizies šajā ārprātā.
Bija jau labi. Tikai par īsu