Šodien laikam nebūs nekas Tāds. Cēlos pussešos ar vienu, sarunāju, ka klusi liks puzli, preilene bija izgulējusies un nesaprata kāpēc pārējie neceļas, bet nu vismaz vienatnes devu dabūja cik grib, vēlreiz cēlos ap 7iem un pavisam uz pusastoņiem, nevaru it kā iešūpoties, no otras puses - veļa izmazgāta, rēķini samaksāti, e-pasts patīrīts, ja nebūtu jācenšas sazvanīt iestādes, dzīve būtu avene (nu nē, kāda cita oga, garšīga)

Tās ir robīnijas (tauta sauktas par akācijām), kas zied. Acis pilnas gļotām, rīkle un kakls liesmās, deguns tek, ja nebūtu šito sajutusi atverot mazo balkonu kopā ar to smaku, domātu, ka man pēkšņi kovids

Laukos tēva alerģiskais pūdelis, kas ir klīrīgs līdz ārprātam - kakinās tikai pie saitītes un uz asfalta, slapjā laikā zālītes virzienā čurā no betonētaa taciņas (mēs viņu dabūjām lietotu un jau ar dīvainībām) noķēra un nobeidza peli!