Aizkadrā drāma. Bijām vīramātes laukos divas dienas pēc kārtas. Vieni paši. Vīrs gribēja pastrādāt, paņēma mūs līdzi, izprasīja pleķīti tiem paprikiem. Tagad mana vecamamma aizvainojusies, ka Rīgas Amū esot mīļāka par Bauskas. Priekškars, lustra.
Mēs vispār godīgi sociāli distancējamies un tur nebraucam, jo nu kādi divi metri?? Pēdējā reizē no vēdera vīrusa, ko nejauši aizvedām (nezinot) nevēmpļūtīja tikai tēvs. Es vakar biju uz veikalu, pa visu šo laiku vēl tikai trīs rezes esmu bijusi piemājas kioskā pēc našķiem (jo tur ir drusku paradīze), vīramātei pamājam pa logu, vienu reizi satiku kāpņutelpā. O.k. pēdējā laikā esmu vairākkārt bijusi poliklīnikā, bet nu šitādēļ jau arī izpriecas, ciemošanās un burzīšanās pagaidām atlikta, sīkie tāpat ik pa laikam klepo un šņurkājas, nu, kā parasti
Bet nu rūgtumiņš ir drusku, jā

Man nav sarkanā un baltā vīna sezonas. Viss ir pragmatiskāk un daudz smieklīgāk. Tikai nesen ir pārgājusi sezona, kad skūt kājas - tas ir pārāk auksti (man tiešām salst, ziemā uz izsmalcinātām izklaidēm plānās zeķbiksēs - nu tad ļoti jāgrib kulturāli bagātināties.lol). Šodien sapratu, ka ir sākusies obligātā skūšanās sezona, citādāk katra vēja pūsma, pieneņu pūka, smilšu grauds nolasās kā 'bvea, pa mani rāpo, tūlīt iekodīs'.