Kas tad to februārī varēja zināt, ka tagad būs tāds čakars. Pienākusi rinda tiem izmeklējumiem, kas bija paredzēti it kā sakarīgā laikā, tikai jābrauc visai ģimenei, jo bd izbeidzies. Šomēnes baigās 'izklaides' ar dakteriem, jau galva kūp, mēģinot saprast kā un ko, galvenais, ko pēc šitā atcerēšos - ja kāda aizdomīga manipulācija, jāiet pie dāmas, jo tas to neveiklību drusku mazina. Cik nu vispār var mazināt tādu 'lūdzu paceliet krūti uz augšu. Tagad, lūdzu, krūtis atbīdiet uz sāniem' vai kā pie torakālās sonogrāfijas 'tagad man kaut kā to krūti nolieciet sānis un uz augšu, citādāk es neko neredzu' :D :/ un ja man neveikli, kā tad tai nabaga māsiņai, vēl jāizdomā kā to pateikt lai neaizvainotu un nepiesietu bumbas par uzmākšanos.lol