Drusciņ ahujela. Tagad arī pieaugušajiem nevajadzēs velotiesības. Tip baigi grūti nokārtot?! Baigi daudz jāmācās?! Apnika rakstīt protokolus? Nē, nu lohi. Es, protams, vienkārši baidos no riteņbraucējiem. Es esmu veselu vasaru braukusi ar veļļuku pa Atlantas piepilsētu, Rīgā vienreiz uzkāpu un drīz arī nokāpu

Ļoti nopriecājos - sākām iekārtot balkona dārzu, tur šobrīd ir 8!! paprikēni ar pumpuru. Vienā podā izlīduši smuki kaut kas. Būtu kāposti, bet pūkainām lapām. Viens 28 jours redīss jau pirksta resnumā, cerams citi neaizies ziedos. Tomātus gan atsēju ar palaga stērbeli, tie paģība pirms balkons palika gaišs un silts.

Katru reizi dzerot karstu dzērienu ar cukuru atceros nesenās diskusijas cibā. Ja no rīta bija psc, nekas nelīdzēja, vannai nevarēju saņemties, tad tagad šķiet pirmo reizi vismaz nedēļas laikā esmu basām kājām un piedurknes uzbīdītas līdz elkoņiem. Vakar? Aizvakar? Gulēt aizgāju vēlu, tikai tad kad biju sasilusi. Un bērnistabā sēdēju satuntulējusies, pledos ietinusies un cepuri galvā

Bija te nesen?viena saruna par ļifoniem ar raiferiem un vispār aizdari priekšā. Un es nevaru, tur vēl visādi ļoti smuki, ar taureņiem uz muguras! Bet es pie sevis tā prātoju, ka grūti uzticēties smukai mazai sprādzītei. Un ja krūti iever, nu par to ķērcienu droši vien skaļāks tikai ja iever /atvainojiet/ olas