Laikam vairāk jāpiesargas ar tiem radošumu (vēlmju laišanas kosmosā) uzdevumiem. Vakar pildot m.d. dārzniecības grāmatā uznāca vēlme/vīzija bzdinkš /vīrs, tu tālāk nelasi, sabruksi nervos, es jau atmetu domu šito realizēt/ milzu podā uz balkona stūra iebāzt hostas (sarežģīti, vajag saulcietīgu škirni) vai kannas? Nu tās lielās skaistās ir i bordo i svītrainas i vienkrāsainas, gariem kātiem, tagad modē pilsētas apstādījumos

Un šodien nī sludinājumos jau atradu vairākas gramoģinas. Nu tādus neprātīgi skaistus veca koka monstrus kas galīgi neder pēc vietas. Un viens vēl ar dendroloģiskiem stadījumiem! Ne-lētus, protams

Lasu par radošās būtības atklāšanu caur dārzkopību un tā grāmata kaut kā paceļ un iedvesmo un dod cerību. Tad, kad būs vasara un ziedi vai būs nauda un labs ziedu veikals blakus, darīšu kā tur saka - nopirkt visādus ziedus un lakstus kas uz tevi skatās, cik gribas no katra veida, pārnest mājās un katrā iespējamā traukā likt tā kā pašam gribas un priecāties ka smuki

Un vispār, ja to uztver kā literāru žanru /un pilnībā ignorē ciparus, citādāk sirdsklauves garantētas/, estētisku baudījumu un šausmas var labi gūt izpētot Jūrmalas nī sludinājumus. Tur ir tik ļoti daudz kas man patīk mājās no ārpuses un arī padaudz wtf iekšpusē, bet izpaliek sāpes par uķipuķi maza smuka mājiņa atstāta novārtā nolaista lidz kliņķim, nāc ka nu bankrotēšu un sakopšu kā Latgales puses īpašumiem
Patīk man tās koka mežģīnes un verandas