Šīrāna koncertā jutos kā planktons. tasir es ikdienā bieži jūtos kā planktons - kaut kur barības ķēdes apakšā, bez tā nevar, jo nekas nenotiek, bet galīgi nenovērtēts un garlaicīgs. koncertā sajutos kā priecīgs planktoniņš - viens no vienuma, viens no visuma un nozīmīgs savā nenozīmībā. mājās gandrīz visu ceļu nācām kājām. un tā kā no dvēseles bija nokasītas kreveles, tad papūsts un sabučots, bija priecīgi
vakardien es biju mammamia! papildus rokas vecai dzīvesbiedrenei. nekas no tā, par ko drusku baidījos nenotika. ne nu paģību ne vemstījos. sākumā bija tā jocīgi, atkal visas tās skaņas, smaržas, bet ļoti iedvesmojoši kad tu redzi, kā cilvēks kas arī sākumā nezināja neko, nu tik kompetenti darbojas un viss sanāk un smuki. piedevām vēl diezgan piņķerīgā un sarežģītā lietā
satiku meinkūnu (totāls monamūrs) un vakarā vēl ar sīčiem aizgājām uz skolas laukumu

šodien esmu drusku beigta, trīsarpus stundas saspringtā situācijā kājās ar rokām neērtā pozīcijā un nedrīkst kustināt - nu tas nebija viegli, plus vēl šurpu turpu uz koncertu un tā koncerta dīdīšanās..
šodien esmu drusku beigta.