vakar vakarā pirms gulēšanas vīrs virtuvē atrada skaistu tauriņu - baltu ar melniem punktiņiem, tādu dalmācieti. visticamāk tas arī bija tas, kas naktī šausmīgi skaļi grauza vīramātes Jāņuzāļu pušķa ozolu lapas (atvedām visas bija smukas, šodien ar caurumiem) un sabēra savas magoņu sēkliņu izmēra kakas uz virtuves galda.
cits nekas nebija apskādēts, bet nu es nalku nakts vidū veikt izmeklēšanu, purināt un skatīties kas tur pie vainas

Jāņi bija labi, šis vīkends - nereāli nogurdinošs. mana tante, vīra tante, vīramāte + 3 bērni ir dizāsters maniem nerviem. ir pretdabiski sevi tik ļoti kontrolēt, ka tikai kādam nervu slimniekam tur kaut aks ne TĀ un ja vēl tādi ir vairāki.. vīrs vēl apvainojās kad pajautāju vai citā vietā smilšu kasti nevarēja taisīt (kādi divi metri no akas, tieši vāka pusē), 20 cm no malas dobe. bet nu dobi kaut kad daļēji pārraks.
tagad esmu reāli iespringusi par kristībām. šodien jātiek galā ar ielūgumu tekstiem un jāizdomā kā noformēt, bet biju ar nr.1 pie acu ārsta (negaidīti mums atdeva nvd pierakstu) un tagad baterija sēžas