es nevaru izstāstīt, kā man besī šitā politiskā ņemšanās. domāt, ka cilvēki, kas Tikuši Pie Amata uzreiz aizmirst normālu cilvēcisku pieredzi. 'es šodien nevaru iet uz darbu, jo manu kaķi pirms simts gadiem nosauca par resnu un nesmuku'. un Anniņa vispār kaut kā nelaipni uz mani skatās, kā es ar viņu tagad dalīšu atpūtas telpu?
priekšnieks cūka?! kolēģis fano nevis par basketbolu, bet futbolu (aibažubažu)?! nu un - tev ir darbs, saņem naudu, ej un strādā!
primadonnas, bļin

esmu atklājusi interesantu jūtūbes kanālu. ēdienu gatavošana. trauki - brīnišķīgi - māla bļodas, pīti grozi un paplātes (un kausiņš!) milzīgs Vok iekšā virtuves plītī, kur pārmaiņus var gan fritēt gan vārīt un to visu maisa ar lāpstu (nu tādu nelielu un tomēr tam darbarīkam cita vārda neatrodu). man patīk piegājiens - kaut ko vienu sagatavot vairākos veidos, ir izvēle un dažādība. vēl tur ir ļoti jauks virtuves ēm nazis? mačete? un dēlīša vietā koka bluķa ripa. nebiju iedomājusies, ka malto gaļu var nevis malt, bet ar nazi griezt un smalcināt kamēr ir pļeka. un ka garās garšvielas var sasiet buntītē. bet liela daļa ēdienu ir fascinējoši ar savu ēm neparastumu lai neteiktu pretīgumu. ļoti iesaku paplašināt apvāršņus, bet tā kā ir te arī cilvēki īpašā dzīves posmā lasītāju vidū, ko apskatīties izvēlieties paši
https://www.youtube.com/channel/UCQG_fzADCunBTV1KwjkfAQQ

viens ir skaidrs - skatīšanās rada nostaļģiju, ilgas un vēlmi pret malkas plīti virtuvē. manā bērnībā bija tādas baltas podiņu, ļoti smukas. nedaudz līdzīgas kā video

oibažubažu kā manriebjas iepirkties. nu nekas - saņemšos un iešu. kkarstums man arī riebjas, tādēļ, protams, visam jābūt reizē