tā jau ir, ka dzīve tevi apmāca viltībām. nopirku skuķiem baigi foršus mocīšus. kaut kādus lētus lioetotus plastmasas sūdukus. ar cerību, ka ja der varbūt iešanai uz b/d. un ja neder, tad nesāp sirds ja jādāvina tālāk un vienmēr jau var aizvest kādai labdarības organizācijai. izskatās, ka kačāsim skilus un iesim ārā. šodien bijām divreiz

nu jā, bet izsniedzot uzreiz paprasījām kurai kurš, vīrs svinīgi uzrakstīja katram burtiņu. un labi, ka tā. nr.3 jau dzīvoklī apguva uz priekšu braukšanu un atpakaļgaitu, līdz mājas stūrim stūrēšanu un pēc tam jau ātrumu un nianses. otrs lēnāk, bailīgāk un vienā mirklī sapsihojās un kliedza 'gribu to! gribu zilo! negribu sarkano, dod man zilo moti!' kamēr māsa laimīgi aizbrauca pretī saulrietam

un vēl mēs redzējām divus bengāļu kaķus. ārā. saitītē. totāls monamūrs!