šorīt esmu paspējusi ar mīļošanos aizdzīt divus niķus, paēst, uztaisīt brokastis, pabarot šmuļus (banāni+upenes ir mūsu viss. nu tikai kakuācijas ļoti bieži un ķēpīgas), izmazgāt veļu, kārtīgi izvēdināt dzīvokli, noņemt no balkona brīnišķīgu vēja izpūstu veļu, izlasīt vienu grāmatu divreiz (https://www.janisroze.lv/lv/jana-rozes-apgads/jra/nav-ielikts/kaimini.html) brīnišķīga, brīnišķīga grāmata! šī kopā ar Snīpulīti ir labākā bērnu literatūrā ko pēdējā laikā esmu lasījusi (bet nu šis nav objektīvi, jo mēs visu ziemu bijām iesprūduši Hobitā /kādas nu jau 10 reizes/, Pepijā un Annā no Eivonlijas) un man jau vēl par kurmuļiem (kas arī ir brīnišķīga, cik nu vakar paspēju iemest aci) jāpalasa, jūtos nedaudz vainīga, jo viens no trim dārziņā ir ļoti liels atvieglojums - trīs dienas un greizsirdība, niķi, kašķi un plēšanās sīčiem ir ievērojami mazinājusies, esmu pat izdarījusi dažus mazus būtiskus priekšdarbiņus mājas kārtošanai, tīrīšanai un atbrīvošanai, diemžēl neviens no tiem īsti redzams nav. bet galvenais - nedaudz atvilkusi elpu, jo pēc vakarrīta kar bija sačurācija tāda, ka veļasmašīna griezās septiņas stundas no vietas, vakardienas pastaigas kad mājās nākot vējš bērnu pūta uz pilnīgi citu pusi nekā bērns gribēja iet, mugura pateica krikš un duracel zaķītis galīgi vairs nezaķinājās. arī iet paši nevis stiepties bērni bija pierunājami tikai ar uzpirkšanu (paldies par tādām mazām žēlastībām kā pārtikas kioskiņš pie pašas mājas ar ievērojamu cepumu, našķu un konfekšu kolekciju). protams, emocionālais pacēlums arī tādēļ, ka sanāca novadīt ļoti saturīgu nevalodas nodarbību par vienkāršu, bet apjomīgu tēmu. un tas ir tāds! kaifs mēģināt padarboties, ja bērni guļ nevis čīkstulīgi velkas nopakaļ no telpas uz telpu kamēr tu kaut ko tur mēģini.
esmu apsolījusi iziet ārā, jāatceras pašai dažas lietas izdarīt priekš sevis, tas pats ģermatologa pieraksts. lielais dienas darbs un saņemšanās - kārtīgi izmazgāt lielo wc un tās paklāju, uz kura vakar slaidā lokā izgāzu sačurāciju.

vispār kopš podiņmācības+gleznošanas nodarbošanās, tīrību wc uzturu daudz biežāk. ja parasti dzīvoklī zem šīs briemsīgās nekārtības ir tīrs, tad pods un izlietne jāizberž vismaz trīs reizes nedēļā ne vien tādēļ, ka podā mēdz ielūkoties un pie poda mēdz turēties, bet arī tādēļ, ka tas $#@% kaļķakmens ar ūdenskrāsām nokrāsojas pat ja ir tikai nedaudz parādījies. un krāsainu noberzt nudien nav nekāda prieka. guašs kaut kā mazāk ar šo aizraujas, to no drēbēm ne ar ko nevar izdabūt

un vispār - dzīvoklī jau divas! stundas! iespīd saule. mani atkal žmiedz dārza trakums, ja tikšu šodien viena ārā no mājām, aiziešu pēc sīksīpoliem, jo nu jau vairs nav ciešams. vakar nopirku aknu pastēti un gandrīz raudāju gaužas asariņas, jo pa virsu uzkaisīt varēju tikai kressalātus, lociņu nav. pagaidām turu sevi grožos, bet nu nākamajā svētdienā CT sēklu gadatirgus..
un vēl es kā par nelaimi iemetu aci JR izpārdošanas grāmatās. es ieraugu to ciparu un palieku traka. bet nu es esmu neārstējams grāmatu tārps, vislaimīgākā biju dzīvojot bibliotēkā, gripas laikā izrācu cauri kādas 50 lubenes. krieviski. neskaitot tās, kas tur bija plauktā un ko mēģināju sistematizēt