ik pa laikam man uznāk bzdinkš un es sevi izglītoju. iznāca grāmatiņa jauna, ļoti gribēju. pārdeva paziņa par patīkamu ciparu. nopirku, lasu un tagad tāds meh! sen nav bijis tā, ka lasi un jūti un domā par to, cik ļoti autori(u) ir sajūsminājusi doma 'es tagad rakstīšu grāmatu'. nu nav tā, ka nepatiktu, bet stāstu daļas samocītas, pārspīlētas, es te tagad visu uzrakstīšu nepārprotami, lai lasītājs neizdomā ko pa savam. nu tā ļoti didaktiski. un tās Diānas Zandes vēstules lasās ļoti viegli un skaisti, galīgi ne kā zobu sāpes. nav tā, ka tik ļolti nepatīk lai pamestu un tūdaļ pat pārdotu tālāk.