šonedēļ es 1dien, 2 dien biju uz MR. 3dien pie ģ.ā un rtg. 4dien uz rtg un mīlestības pedagoģijas kursiem, 5d pie pediatres ar visiem 3, sīcēm dabūt zīmi manas klenderības un migrēnu dēļ (forši, ne, 2 nedēļas veselus bērnus turēt mājās, jo), mums bija ļoti gara pastaiga uz parka sporta laukumu. es ar viņiem vieniem! visiem 3!!! biju parkā!!! un man pat negribējās ne kliegt ne nošauties. trešdien nospļāvos un nopirku bērnu iemauktus, jo tad vismaz no mājas tieku laukā ja labs laiks, ir gribēšana un varēšana un nav kompānijas. lai domā ko domājuši, bet vismaz zem mašīnas nepaskries. vakar vakarā bijām ārā gandrīz līdz tumsiņai - bērni priecīgi rakās pa smiltīm, šodien divos piegājienos ārā bijām vismaz 4 h. plāns ir uztrenēt izturibu lai var pašas kājām aiziet līdz b/d un atpakaļ, tad vismaz mana dzīve atbrīvosies no loģistikas murga vārdā rati, stīvēšanās un stresošanas par to kur tiekam vai netiekam (lielveikalu ieejas vārti/kases/ejas/lifti/troturāra apmales/trepes)
bet nu par ikdienas pasākumu es pagaidām neesmu gatava šo pārvērst. ja Baba nebūtu atbraukusi, būtu šodien sēdējuši mājās.

kāc sāpacīc, kāds puķīc, kāts sāpacīņč viens čukstus dzied spēlējoties ar dāvanai nopirktajiem zīdaiņu zābaciņiem
dziesmu dziedāšanai ir sekas.

vienu dienu dzirdēju kā savā nodabā čukstus dzied 'nāv cepurīc. mētene pajēma. nūkitā. nejēm capurīc.' :D