vispār jācenšas atcerēties, ka citos pavasaros kaktusi no palodzes jāvāc nost. viens gandrīz nobeidzās, jo izrādījās, ka ir pārāk daudz saules, palika lillīgs un blāvi zaļš un pārlaistījām, jo citādāk kalta nost. mazais ar daudzajiem bērniem palicis tievs kā gaisu nolaidis balons, puse no bērneļiem ir ižžuvuši beigto. kalanhoja arī palika jocīgā krāsā un sāka izbeigties, pirms sāku gandrīz katru dienu viņai liet bērnu neizdzertos ūdeņus. kā augustā atnāca rudens, principā nedēļas laikā augi palika normāli
līdakas aste. eh, nabaga līdakas aste. nolikta stūrī lai netraucē, bet tāpat bērni iet un viņu glauda un mīļo un plikšķina, puse lapu aplauztas nabadzītei, bet nav cita droša stabila vieta kur pārcelt

un ļoti gribas garšaugus podiņā, bet jau veselu mūžību neesmu tādus redzējusi. ziemā uz vitruves palodzes tādiem dzīvošana būtu pavisam zaļa. silts, saulīte, ja vēl regulāri laistīšu