dārziņš patiesībā ļoti feins lai gan vakar biju no tiem cilvēkiem par kuriem šausminās un kādi paši cer nekad nekļūt - pelēku seju kā negaisa mākoni. vakar/šodien esmu saorganizējusi palīgu kas paliek ar skuķiem lai nav kā vakar jāatstāj brēcošas pirmajā stāvā kamēr uzkāpju paskatīt vai brālis jau paēdis un pēc tam kāpju vēlreiz augšā pa bērnam padusē. un uz 5dienu arī vakcināciju, jo nu kamon. un tad par savām obligātajām lietām varēšu rīt uz nākamo nedēļu.
baigais čakars pagaidām to divarpus brīvo stundu dēļ. un tas stress kas viņiem nāk ārā neko neatvieglo. bija man plāns šodien grīdu izmazgāt un veļu, bet esmu jau visas rezerves iztērējusi. apēdīšu kaut ko, atlaidīšu muguru un tad jau uzreiz būs jāiet

gudra tā intuīcija, gudra. pat tad, ja galīgi nepatīk ko tā saka priekšā