taisu gulašu, vēl ilgi jāsautē, bet smaržo tik dievīgi, ka man ir Plāns. vecumdienās, kad bērni jau dzīvos atsevišķi un mazbērnu vēl nebūs, es mierīgi varu iet par ķēkšu pie bagātniekiem vai priesteriem. Gandrīz_vīrs kur? jūs jautāsiet? es gribu dzīvot līdz kādiem 80, ja ir saprāts un varēšana, arī ilgāk un vīrieši statistiski dzīvo īsāk nekā sievietes

#$%^ jehovieši. piezvana pie durvīm. divreiz. kamēr atrodu ko uzmest pa virsu, nobrīdinu vecāko sēdēt nekustīgi, atrodu atslēgu, atslēdzu durvis un paskatos pa lūramcaurumu, man sirds gandrīz apstājās. stāv tur divas tādas kundzītes, sapucējušās ar sataisītu frizūru un pērlēm ap kaklu, reāli izskatījās tā, kā varētu izskatīties ierēdnes no bāriņtiesas vai soc.dienesta. kad sapratu ka jehovietes, gandrīz apraudājos atvieglijumā, noteicu tik, ka man 2 bērni ēd, trešais vannā, ka tagad nevaru

baigi veiksmīgs tas terors iepriekšējām kaimiņienēm sanācis. šitā es pārbīstos katru reizi kad dienas vidū iezvanās durvju zvans un nav gaidāmi ciemiņi/kurjers. un mēs jau sen dzīvojam šeit

kārtoju lielo istabu, bērni ņemas guļamistabā un koridorā. runā kaut ko par ragaviņām, ķiķina. un tad es saprotu, ka tās skaņas ir aizdomīgas. un dzirdu 'vēu! vēu!' prasu 'ko jūs tur darat?' 'spēlējam ragaviņās. es māsu vizinu'. paskatos un tiešām - sīkais plikdirsis sēž pītā grozā un nr.1 viņu elsdams pūsdams stumj un velk vispirms pa linoleju, tad pa paklāju
kas māk, tam nāk. nr.3 arī rotaļu laukumā kamēr aizgriežos ko pateikt māsai un gaidu kad nobriedīs kāpt ārā, jo esmu pateikusi, ka viss, es vairs nešūpošu, sasmaidās ar gandrīz pirmklasnieci un tā viņu nāk izšūpot