dārzā iesēju vēlos burkānus, rukolu, spinātus, gribēju arī redīsus bet vairs neatceros. starp tiem nabaga kolrābjiem iebakstīšu arī sviesta pupas. putni, ķēmi apknābājuši, saspraudu vakar bērzi zarus no pirtsslotu atlikumiem. šodien uz skata jauni postījumi nemanās. siltumnīcai gan laikam durvis jāsāk turēt ciet, lai vēdinās pa augšu. nevar izturēt tos kaķa mīzalus, tomāti arī puse apkašāti. oķeršu, izkastrēšu. laikam tur teritoriālā kupica. kur man tagad litkies?!
un vēlos burkānus gribēju arī būdā sasēt, bet laikam tas būtu muļķīgi - ūdensžurkam tieši uz kārā zoba. atceros es to gadu kad viņš zem burkāniem bija taciņas sataisījis un gardākos nograuzis līdz ar zemi. no apakšas

bet man uz dibena ir uzmetusies pumpa. pa īsto nevis kā dziesmā

http://blog.gladrags.com/4372/menstruating-in-the-grand-canyon/

it kā jauki, bet es sasmējos. jo nu mēs ar Daugavu nekādā plostošanas pasākumā nevarētu 'vienoties plūsmā'. paldies, nē. drīzāk plūsmā vienotos visi laivā sēdošie un mums sekotu visi upes sami.