bet man! bet man! vakar bija gandrīz Ziemassvētki! vai dzimšanas diena. nu jūs jau ziniet - tādi svētki kad dabū kaut ko ļoti ļoti foršu un necerētu un daudz. man ir atopiskais dermatīts. un vēl ļoti jutīga āda. pēdējo reizi kad lietoju acu zīmuli (tas bija pēdējais bastions dekoratīvajā kosmētikā. un arī tas krita. pēdējo sešu gadu laikā, nezinu kad, bet sen) paliku bez trešdaļas skropstu un daļas uzacu, acis bija pietūkušas ilgi un izskatījās briesmīgi. un kad nebija līdz galam pārgājis, es vieglprātīgi pamēģināju kkādu kremu un man niezēja nedēļas trīs. līdz ar to mana uzticamā skaistumkopšana aprobežojās ar nesauļošanos, retu iesmaržošanos, bērnu ziepītēm Bobas, kas ir gan funkcionālas gan labi smaržo (rozā vintage camay kā es pēc tevis ilgojos!), lūpu balzama un šad tad kādas eļļas. bet arī to es pēc vasaras aizmirsu mazpilsētā, tā nu šobrīd eļļojos tāpat kā kartupeļi ar saulespuķēm vai rapsi.lol ā, man GV ārzemju māsīca uzdāvināja ziemas sejas kremu, kas gan pēc sezonas uzticamas lietošanas tomēr sāka niezināt seju.

un vakar! vakar es tiku pie maisiņa, tāda brīnišķīga dāvanu maisiņa ar kremiņiem. un losjoniem. un nomazgājamām putiņām. un sejas skrubja (Stendera. Rožu. ar valriekstu čaulu. pagaidām sūdzību nav, bija superīgs!) un tur ir pat ēm sejas tonētāji! un tagad man neizsakāmi ilgojos to visu likt lietā un mani attur vien briesmīgā briesmīgā pieredze kad sen sen kosmetologs teica 'tā nu nevar būt' un viss bija labi. seansa laikā un dažas stundas pēc un pēc tam es biju niezošu pumpainu sausi pleķainu seju trīs fakin nedēļas un nu zinu labāk. bet tas kārdinājums iemēģināt visu uzreiz, tā ir tik sievišķīga (sic!) kaislība, kurai grūti pretoties.