pulveru putras pakās mātēm uzstāda ļoti augstus kvalitātes kritērijus. nu tās, kas ar banānu, aprikožu u.tml. pulveri, cepumiem un rīvētas šokolādes gabaliņiem. ja iepriekš kad bija laiks un es visādi iztaisījos lai garšotu, bet dabūju saviebtus ģīmjus un kliedzienus pēc otrās vai trešās karotes, tad vakar, kad mannu vārīju pienūdenī ar gabaliņu sviesta, šķipsnu sāls, drusku cukura un uz beigām ielēju sakultu olu, viss aisgāja uz urrā. bija konkrēta mazuma piegarša, pati dabūju tikai traukus un karotes aplaizīt. jāatceras triks arī cita veida putrām, bet šodien jāmēģina atkal. galu galā var tak izvārīt to putru pavairāk un pāri palikušo salet bļodiņās vai silikona keksu formiņās un ēst kā desertu

glāze piena+glāze ūdens, pikucis sviesta, šķipsna sāls, 1 karote brūnā cukura ir par maz, + 2 olas

mums ir jaunas mājas! lā-la-la-lā-lā! es jau esmu laimīga lai gan lielā istaba visa pilna ar jokainu substanci kas līp pie pēdām un visur mētājas paunas, saiņi un kastes. šeit ir brīnišķīgi! turiet īkšķus lai sajūsma strauji nepārietu!

nevaru iet gulēt, jo a) nav ko vilkt mugurā, b) jāiedzer silta tēja lai sasildītos c) jāsarunā ar mīļo kura gultas puse būs manējā, d) nav zobu tīrāmo rīku - visi palikuši vecajā mājā un nav vēl atnākuši

t.i. naktskrekls vai jebkas ko tā varētu izmantot ir šeit. kaut kur. kādā no simts paunām