šodien dzima monstrs. manī atmodās kaislība visiem parādīt kādi man ir uķipuķēni. uzcirtu meitenēm kleitas un greznus baltus bodijus, pati ietērpos smukā kleitā. skaitiet lūgšanas, lai man tas pārietu vai tik drīzi neuzrastos telefons ar normālu kameru un instagramu, citādāk es jūs visus smacēšu uķipuķi bildīšu spamā

also ja par materiālo, man no visām dāvanām vismīļākās ir saldumu paciņa (tik superīgi saņemt paciņu ar končām) un e-grāmatu lasītāju. to pēdējo baidos brīvākā brīdī ņemt rokās, jo būs azarts un āķis lūpā, bet mans laiks ir zelta vērē un ierobežots

es ceru, ka jums visiem arī viss labi un ir priecīgi

un vēl es tieši vakar sāku bez_piena_diētu. nosacīti gan, jo speķīša mērcē bija drusku piens un ķirbja zupu sildot aizmirsos un nokodu mazu gabaliņu zilā siera, bet ar visu to pagaidām nejūtos kā mocekle, jo paspēju uz veikalu pirms tā slēgšanas un nopirku auzu 'pienu' un margarīnu. tā kā atcerējos arī briesmīgo piena kreveli iepienot gandrīz pie katras barošanas, bērni izskatās drusku labāk. lai gan sirdsapziņas pārmetumi par to, kādi viņi novārtā atstāti (jo es vēl neesmu aklimatizējusies, atzīstos. daudzas lietas notiek pēc steidzamības un neatliekamības principa un tiek darītas tad, ka Jau deg) un kāda es sūdīga māte uznāk regulāri. mierinu sevi ar domu, ka sūdīgas mātes nenodarbojas ar pašrefleksiju un psihoanalīzi, jo vienkārši taču pohuj
jo Ziemassvētki Ziemassvētkiem, bet pilnīgi bez gardumiem uz savu dzimšanas dienu, es vnk nebūšu spējīga. esi reāls! kā dziedāja Mixeri
un tad, ja pēc JG būs jāsēžas uz pavisam stingrās diētas, nu tad tā arī darīsim