nebiju domājusi, ka to teikšu, nebiju domājusi, ka to jutīšu, bet ES esmu IZGULĒJUSIES! vismaz tāda jūtos. piecēlos tikko. nu, pirms 15 minūtēm. cēlos jau, protams, i naktī i no rīta tā paagrāk (ap sešiem ar meitenēm kārtīgi iztusējāmies kamēr viņas tūcījās biksēs lai vīrieši var mierīgi pagulēt), izlasīju žurnālu. šī mēneša. no vāka līdz vākam. arī visus puslasītos rakstus un reklāmas.
un mani sagaidīja brokastis! kafija gan bija jau auksta, bet pie šī jau esmu pieradusi, tas piederas pie profesijas kā smejies
un tagad esmu mājās gandrīz viena pati! tasir neesmu viena, bet morālo atbalstu lai tūcītos šobrīd nav nepieciešams sniegt. nē, laikam vajag
par to hobija nodarbes apmācību padomāšu drusciņ vēlāk, kad otrā kafija arī būs auksta un atkal kļuvis klusi un mierīgi

tikko atrodu sev hobiju (apmācību šūšanā), tā kursi aizpildīti. bet nu nekas, nav jau teikts, ka izdotos visas tās 10 nedēļas arī aizbraukt. turklāt līgumu mums it kā pagarināja, bet vakar atnāca cilvēki skatīties dzīvokli. pirkšanai. karoče jocīgi, lai gan mani šis vairs nesastresina