par kristībām

bija ļoti skaisti, sirsnīgi un svinīgi. kristīja vēl divus bērnus, baznīca bija izrotāta ļoooti skaisti (un ar pīlādžiem! ko juniors novērtēja kā gana gardus lai tomēr ietu iekšā tajā baznīcā), ērģelniece skaisti spēlēja, mana iesvētību krustmāte skaisti dziedāja, priesterim bija ļoti grezna ar fliteriem izšūta šalle. nu, es visu laiku aizmirstu kā tā lieta pareizi saucas. krustvecāki ļoti priecīgi iestādīja rožu krūmu baznīcas dārzā tieši pie Dievmātes statujas, un arī kopbilde bija ļoti skaista. nevaru sagaidīt kad būs gatavas pārējās
bija, protams, arī darvas piliens, bet tādi jau vienmēr gadās vai ne

vissmīnīgāk bija, kad juniors ceremonijas laikā mēģināja ierāpties man klēpī. es biju pustupus, jo viņš grasījās dezertēt un manas vislielākās bailes bija par sirēnas palaišanu, jo tad mums nāktos evakuēties un atnākt vēlreiz. un pēc tam, kad izrāpās man no klēpja, izstiepās visā garumā slīpi, ar kājām atspiedās pret grīdu un mēģināja mani nogāzt. tad jau es biju padevusies un tupēju ar vienu apakšstilbu atbalstījusies pret grīdu, bet tas spēks bija tik liels, ka es ne vien balstīju muguru pret G_V kāju, bet iekrampējos otras kājas potītē. noturējos. bet tas būtu smieklīgi, ja māte nogāžas un kā kukainis kustina rokas kāja sun ne pa kam netiek augšā. lol