mūsu ezis laikam ir ežuliene, jo vakar G_V ienesa un parādīja mazu ezīti. nu tādu pilnīgu hļupiku ar garu ģīmīti, mazām austiņām. šausmīgi piemīlīgu bebīti. uz atvadām šis mēģināja apēst viņa roku. ja nu kāda jēga no tās paņemšanas un nešanas


un es nesaprotu kā suni atmācīt no ežu viļāšanas un košanas, jo šitam bija drusku asinis, tātad kaut kur bija brūcīte (ko protams huļi apskatīsi ja viņš baidās un saveļās kamolā)

šodien sunītis atkal atrada ezīšu. vakarā pat vismaz vienu, ko cītīgi aprēja, bet kuru es pati neredzēju - bija baigajā zālē, toties es dzirdēju vismaz vienu citu un redzēju vienu mazuli. G_V šodien uz aizŽodziju (kā gan citādāk lai to nosauc) deportēja vienu maziņo, kas gan pēc ģīmīša esot izskatījies citādāks nekā tas vakardienas mazulis. secinājums - mūsu ezis tiešām ir ežuliene, jaunā paaudze aug dūšīgi un mierīgi paspēj ienākt atpakaļ iežogotajā teritorijā

šī visa sakarā esmu ļoti ieintriģēta par tiem zvēriem izlasīt ko vairāk un Susuris ir bēdīgs un drusku apvainojies, jo visu pēcpusdienu pa pagalmu staigāja pie saitītes :(