šī bija nakts no elles. pusotru stundu vispār gandrīz tikai uz rokām, kā noliek, tā kašķis. un tad cēlās ar kliedzieniem ap sešiem laikam. kaut gan cēlās nebūtu pareizs apzīmējums, jo izskatījās, ka sapnītis, no kura vienkārši nevar pamodināt. es no rīta tādā kā puskomā drusku pagulēju, kamēr G_V cienāja ar banāniem
šobrīd bērns izskatās briesmīgi. acis sarkanas, zem acīm maisi, bet neguļās

esmu izvārījusi skābu kāpostu zupu un ķiršu ķīseli, tagad vāru kartupeļus, mazgāju veļu, ceturto porciju, izšķirojusi četrus milzīgus maisus ar dzīvnieku patversmei domātām drēbēm (diemžēl lielākā daļa iet uz konteineri), izsūkusi ar putekļu sūcēju 2/3 dzīvokļa un tagad negribu darīt pilnīgi neko. un tas viss apbrīnojami īsā laikā kamēr pārējie ģimenes locekļi izgājuši pastaigā līdz Baložiem

interesanta tā pasaule. man ir bērns, značit esmu pediatrs. piedzemdēji? esi vecmāte! (nu vai vismaz dūla). izlasīji medikamenta recepti? (un blaknes!!11) - esi farmaceits! ir mēnešreizes - tātad ginekologs. bērnībā uz divām nedēļām bija suns - profesionāls vetārsts
mani nebeidz pārsteigt cilvēku kompetence visās iespējamās jomās