katru reizi, kad pie brokastu kafijas ēdu pašas ceptās vakardienas tortes gabaliņu, pieķeru sevi pie domas, ka šitā varētu ne vien piepelnīties, bet arī sapelnīt skolas naudu
un man nagi niez izmēģināt Švarcvaldes ķiršu kūku. bet ļoti bail. sanāks kā ar banofī, kad veselu mūžību neko citu man nemaz neļāva cept
lol

stress piezadzies nemanot. pagājušajā nedēļā kārtojot kolokviju sāku kliegt, ka nevaru, jo esmu stāvoklī (like wtf?!) un šonakt kaķim pārstādīju nieri. suņa. veiksmīgi

par spīti galvassāpēm u.tml. esmu stingri apņēmusies iziet pastaigā. bet kā paskatos pa logu un uz to niķīgo bērnu, kas grib bet negrib gulēt, iekšiņās kaut kas sažņaudzas un sevis kļūst briesmīgi žēl

es ceru, ka viņam šitie 4 ilkņi iznāks un pēc tam uz kādu gadu būs miers no zobiem