esmu dažreiz cietusi no kāda skuķa nedibinātas nepatikas. ilgu laiku man tā bija mīkla, nu ka cilvēks tevi satiek pirmo reizi ever un jau necieš. es tiešām nesapratu kā tā var būt. tad man pašai tā gadījās, tas bija salīdzinoši nesen, pirmo reizi pirms gadiem 5. un šogad es atklāju, ka man besī (nu bet reāli besī) viens džeks. nekad ar viņu neesmu runājusi, tik vien ka dažkārt jāuzturās vienā un tajā pašā telpā. bet man tā! besī un kaitina. ārgh! un vakar atklājās, ka viņš nav stulbs. parasti esmu nīgra pie saskarsmes ar stulbeņiem. un šis mani reāli mulsina, jo saka tak, ka citos mūs kaitina mūsu pašu rakstura iezīmes un man gribētos sašutumā ķērkt, ka mums nav nekā kopīga. un tā nepatika nav saistīta ar slēptu iekāri. ne viņš smuks, ne baigi seksīgs
un vēl es vakar vienā smāltalkā iekšēji 'bitch, please' jo godīgi atbildēju, ka man šobrīd mācībās nu tā, ne visai 'grūti pamācīties, ja nedabū izgulēties, smadzenes nestrādā' uz ko saņemu 'jā, man šobrīd arī, es zinu kā tas ir' un mana iekšējā kuce apvainojās, jo, zaķīt, strādāt un studēt un dažreiz ballēties un kniebties nu nav īsti tas.

un vispār es šodien (..) kā lapsene, (..) kā pūķis, (..) kā puņķis uz drāts un izdirsta jāņoga. šonakt (jau 3. pēc kārtas) tā raustīšana bija pēc diviem, toties 20 minūšu laikā trīs reizes, es visu tjip 'barošanu' pēc kuras es atslēdzos lai celtos ar sirdsklauvēm. biju tādā stāvoklī, ka pat neattapu pamēģināt aizbāzt muti ar knupi. bet ja vakarnakt ar garākiem starplaikiem, tad trešo dienu pēc kārtas pēc tik sūdīgas gulēšanas kad divas dienas ar visu to ir jāceļas pēc sešiem vai septiņos, jo viens atsakās ļaut pagulēt un ir jābrauc uz lekcijām, ir hārdkōrs. enerģijas man vispār nav. ne plovam, ne studijām ne drēbju mazgāšanai ne aukles meklēšanai. just because. diemžēl nav arī ne tik lai stūrītī paraudātu un močītu tālāk

ir kāds izskaidrojums kādēļ tieši uz Ziemassvētkiem ir tik attīstīta bāreņu, sērdieņu un grūtdieņu glābšanas un apdāvināšanas labdarības industrija? jo nu ok, kristiešiem piedzimst Jēzuliņš, kas ir skaisti, bet Lieldienās tomēr augšāmcelšanās, atkal jauns baznīcas gads, grēku nomazgāšana un iespēja kļūt labākiem, būtu loģiskāk tad, tomēr uz Lieldienām mazāk jūtamas visas skaļās labdarības akcijas. pieļauju, ka piedzimšanas koncepts ir vienkāršāk saprotams nekā augšāmcelšanās un varbūt tādēļ. nu, un vēl jo it ziema, gada beigas. izdari labu darbu un tev atnesīs dāvanu, nevis žagarus. kristīgie svetki, meteoroloģiskā teh diena un pagāniskie svētki jau ir abos
inčīgi