es katru gadu briesmīgi putrojos. var jau būt, ka kļūdos, bet vakar cēlāmies 8.40, šodien 7.30 tad sanāk, ka abas dienas apmēram vienā laikā, ja?
es katru gadu briesmīgi putrojos. var jau būt, ka kļūdos, bet vakar cēlāmies 8.40, šodien 7.30 tad sanāk, ka abas dienas apmēram vienā laikā, ja?
dažreiz labu gribot, nu tā, lai vienkāršāk, nodomā bābas un sāk, skuzējiet, caur dirsu zobus labot
vo, bābieši
/un bāba nav sieviete, ja, tas ir dvēseles stāvoklis no kura dažas tā arī neatiet
vēl mani kaitina ziņu portālos (un ne tikai) liktie jūsmīgīe raksti, kas attāli piemin senus laikus un senas personas, ko jau manā skolas laikā (un skolā es gāju sen, ja) latviski sauca citādāk. nu tur Francijas karalis (un ne viens vien) bija Anrī, nevis Henrijs un tamlīdzīgi
unpija dēļ man tagad par tām (vecajām) mīlestībām jādomā. es nesaprotu vai tas, kas bija iepriekš vispār skaitās, ja šoreiz viss ir savādāk. no otras puses - kādēļ lai neskaitītos, ja tad skaitījās. bet varbūt es tikai nobijos no cipara (zemapziņai laikam liekas 1, 2, daudz)
man kaut kas ar galvu nav kārtībā. svētkos uzdāvināja naudiņu. varētu pasūtīt pie vacatio svārkus. naudas žēl. kur es vilkšu, kur es iešu /u.tml. huiņas/ varētu pieglabāt un nopirkt to e-lasītāju. vai nu tagad, kad es lasīšu /u.tml. huiņas/.
bet atdot daļu naudas par slēdžiem un elektriķiem (lai mazāki parādi) vai nokārtot sen atliktus dokumentus - tur man nebūtu žēl to naudu iztērēt
nu dura nu
aiziešu uz Rimi, nopirkšu sev izejamo sportatērpu, moš paliks pāri pēc tiem slēdžiem