šis rīts muzikālā zīmē jeb 'the I has come' un 'kājas, kājas, manas mātes kājās, mansas mātes kājas, piedodiet'
vispār baigi smieklīgi dzirdēt kā pērkontempā šurpu rāpo zīdainis un nodomāt 'smaidi, māte, laime nāk!'
lol

aizvakar tepat netālu redzēju kaķēnus. zilpelēkus ar baltu, ļoti ļoti smukus. pilnīgi jāsit sev pa pirkstiem lai nenestu mājās (kā viņi tā izaugs uz ielas. vai maz izaugs vai ne) un šodien izdarīju kļūdu un paskatījos esesā uz kucēnu bildītēm. un tagad kā tādu mantru es skaitu, ka šobrīd man nevajag kucēnu, ka man špiciņš vai pundurpinčerītis būs. kaut kad vēlāk
bet briesmīgi gribās
un žurkuli es arī nevaru ņemt, jo a)vajag saskaņot ar dzīvesbiedru. vai viņš maz grib mājdzīvnieku b)ko tad vasarā laukos - izbaros kaķiem un Susuram?!

un vispār ja es kādreiz arī pirkšu pundurpinčeru, tad baltraibu un no krieviem. ideāli, ja izdotos atrast tos cilvēkus no kuriem mēs toreiz sensen dabūjām cirka suņu pēcteci, jo tas suns uh! ak, kas gan tas bija par suni!

Gandrīz_vīrs no darba atnāca drusku kautrīgs un ar neizmazgāju pusdienu ķopsīti, jo tur esot bijusi briesmīgā apkopēja. bīstamās mājsaimnieces ir pupu mizas, ka es jums saku. pasauli valda mazi nikni sievišķi ar slotu un lupatu. mums arī kojās bija baisa, baisa apkopēja. kad viņa mazgāja mūsu stāvu, dzīvesbiedrene ēda maizītes un mira badu, jo uz virtuvi iet bija Bīstami. būt negantām comes with a job description. mēs jau smējāmies, ka viņas pieņem darbā, jo bail nepieņemt

kādi jums stāsti par baisām apkopējām?