ir tik superīgi, ja draugi atbrauc un nepārdzīvo, ja grīdas nemazgātas, pakši nekārtīgi un mājasmāte no rīta tjipa ceļas septiņos, bet no migas izlien pusvienpadsmitos pašai par lieliem brīnumiem (paldies, tev, bērniņ, par mierīgo rītu) un tu jūties normāli un beidzot kā cilvēks un ciemiņš atpūties un izklaidējies ar lauku ekstrām

karoče, mēs šeit līdz septembra vidum, ja vēl kāds grib braukt, uzprasās paši