es nevaru izstāstīt kā man ir noriebies (līdz riebumam, līdz brošai, līdz kliņķim. kaut ņem un lec upē) tas, ka visiem citiem ir Problēmas un Garastāvokļi un Negadījumi, tikai man kaut kas nekas tāds
es varu censties neļauties cikla fāzei, vispārējam nogurumam, aizkaitinājumam, turēties pie iespējami cieņpilnas intonācijas, runāt rāmi un mierīgi kā tada īsti pareiza sieviete, bet tad izrādās, ka es pat nopūsties nedrīkstu, jo kāds cits droši vien nodomās, ka es pārmetu, ka stulba
acīmredzot tādu pat attieksmi vai vismaz cenšanos neesmu pelnījusi
jeibogu labāk mēnešreizes, tās vismaz kaut kad pāriet