vakar atnāca ciemiņš. sapratu, ka mani vājprātīgie taktilie sapņi, kuros laužu čabatu un kamambēru (brī?) vienlīdz lielos gabalos un ēdu un jūtu, kā siers glāsmaini pieskaras aukslējām un garša ir tik bagāta un tīra un tie, kuros lieliem malkiem dzeru kefīru, ļaujot tam apskalot zobus un aukslējas un tas ir tik samtains un vēss un piesātināts. tie sapņi ir kā sekss. un tie sapņi ir reāli, jo vakar tie divi malki kefīra un drusciņa siera garšoja kā ambrozijs un nektārs un tas varbūt nav tik labi kā sekss, un tomēr man ir kaislīgas fantāzijas par to, kā kādreiz es nopirkšu sev lielu kluci siera. kamambēra. un brī. un dorblue. un vīnogas un čabatu un olīvas un dažus svaigus dārzeņus uzkošanai un tad es apēdīšu puskilogramu siera. viena pati. ar maizi un olīvām un vīnogām un papriku un būšu kā senais romietis tik baudkāra un pārēdusies un tā diena, tā diena būs paradīze