šodien esmu izmazgājusi tualetē grīdu, trīs reizes - veļu, sakrāmējusi somas un daļēji jau izkrāvusies
vēl jāēd, jāpičpačo sīcis, bet es gribu gulēt un tēlot tepiķi

lasu Arkādija Panca "Sarunas par laimi". baidījos, ka būs kas rudzīša stilā (diemžēl viņš man ir sabojājis priekšstatu par psihtantēm un psihonkuļiem) un - esmu Sajūsmā! jo grāmata ir par to, ka tev drīkst iet labi. ka tu drīksti būt laimīgs. par spīti tam, ka daudziem citiem nav naudas un darba un vīrs dzer/klapē vai nav ar ko kniebties. ka tad, ja iet labi, nav bailīgi aiz stūra jāgaida Katastrofa un Sūdi ventilatorā. super grāmata. nebūšu pieticīga, teikšu, ka to derētu izlasīt katram

"Laime ir iespējama, ciešanas nav obligātas, bet nepatikšanas ir pārejošas."

tā, meitenes, tagad, lūdzu, sakiet kā ir - vai kāju vaksācija ļoti sāp?

ieraudzīju izdevīgu cenu un apsveru iespēju drusku paciest, toties visu vasaru staigāt ar gludām kājām bez čakara.

man ir jauna mīļākā saldkairā dziesma. nu, jūs ziniet - tādas ar gaudām par mīlu etc. es gan šobrīd neesmu nelaimīgi iemīlējusies, līdz ar to nespēju emocijas un nianses izbaudīt visā to krāšņumā, bet tur ir kaut kas tik sirdi plosošs, ka vai kā! man patīk tāds pops. laikam kaut kāds jauns novirziens (ja nav slinkums un ir laiks, noklausieties un apgaismojiet, kas tas par apakšvirzienu tas skaitās)
kopš Hozier Take Me To Church

links:
https://www.youtube.com/watch?v=f8gquCEjPro&app=desktop