reklāmas māca 'saki to ar Rafaello!' nu es pateicu. sev. ar mazo kastīti. to, kas ar sarkanu pušķi palikusi no Ziemassvētkiem un Megucī nocenota par eiro. ziniet, ļoti laba sajūta, kad kāds pasaka ko tik sirsnīgu

kaut kas jocīgs ar tām medicīnas iestāžu mājaslapām. vai ir kaut viena normāla, saprotama un pārskatāma?! vai vismaz tāda, kurā info sameklēt nebūtu 'kā caur /ēm/ pēcpusi zobus labot'

man ir probēlma. es nespēju uzstāt uz savu un pastāvēt par savu viedokli situācijās, kurās tas attiecas uz MANI. tāds kaut kāds latviskās pieticības un ņuņņas uzplūds, kuram pateicoties es vienkārši nezinu kā samenedžēt visu maksimāli nesāpīgi vismaz pārējiem (jo skaidrs, ka tieši šitās nespējības dēļ MAN tā jebļa būs liela jebkurā gad)

vakar nosmējāmies, ka viens no smagākajiem nekomplimentiem vīrietim (pavāram vai vnk virtuves entuziastam) būtu 'un kotletes arī viņam tādas maziņas'

centrā un Maskačkā pavasara neprāts. vismaz uz pāris stundām es arī izjutu pavasari. bet nekas, būs šīs četras dienas, cerams nākamnedēļ izdosies viss ar tiem dakteriem un tad varbūt mans gūsts beigsies vai vismaz ieraudzīšu to gaismu tuneļa galā

pagājušajā gadā ar čuņčiņu uz nažiem biju es. šogad tas gods laikam būs dzīvesbiedram. vakar sūdzējās, ka kaut kādi pidari dziedot aiz loga pusčetros no rīta
nav gan teikts, ka čuņčiņš. varbūt kāds cits