dažreiz, kad nepiesargos (un grūti piesargāties, ja sirēna džinkstina smadzenes) 'meitenes' mani piemāna par to, kurai kārta un tagad es nesaprotu ko iesākt, laikam jāatslauc jo bēbijam vajadzētu gulēt tā ilgāk, bet man te krūštura vienā pusē briest sitjueišens
lol

un jūs saprotiet, man te kaut kāds gārdeninga vājprāts piemeties. šodien baltu aci noblenzu uz piena un kefīra pakām. nu tik griezīs nost. nu tik stādīs. sastādīju arī vēlamo sarakstu ar garšīgiem un vienkārši audzināmiem dārzeņiem (tjip iespraud, aizmirsti, novāc augļus), mazdārziņš uz palodzes vēl varētu izdoties, bet ja es nepiesargāšos un tiešām vēl arī visu sastādīšu tajās kefīra pakās - kur mēs liksim to lērumu, kas viņu pārstādīs, kas viņu kops?! nemaz nerunājot par to smieklīgo ideju 'kādu drusku zirgābolu atvest labi iepakotā musarmaisā lai labāk aug'
jo nu dzīvesbiedrs gan ir pacietīgs, bet ar tiem zirgāboliem entuziasmu diez vai dalīs
tā kā labi vien ir, ka es te tā izrunājos, tas trakums jānoraksta no sevis nost. ne nu man sēklas, ne zirgābolu, es tak vispār pilnīgs čaiņiks. tēsmāmiņa par maniem milzu plāniem gan jau būtu šausmās tagad tk jāsavalda gugle un jūtūbe

spēju iztēloties kā jz nord šo lasa un zem deguna purpina 'ņe posovetujet. gormoni horošego ņe posovetujet.' jo principā es tam pilnīgi piekrītu, bet nu jau esmu burās

arī šodien bija ļoti feina diena. rīt uz Eda koncertu, priecīgs satraukums. tik sen nekur tā neesmu bijusi vai maz pratīšu uzvesties