dzīvoklī +22 un man salst. ar šausmām domāju par nakti. ko lai velk, ko lai velk, beidzot no tropiem atgriezusies

kaut kad es pastāstīšu jums, ka vells nav tik mells kā viņu mālē /klausiet jz nord, viņa ir vieda praviete/ un to, kāds es esmu malacis un par teiksmainajiem 20 g, kas ir manas dzīves līdz šim lielākā uzvara, bet šobrīd nevaru, jo morāli jāsagatavojas kaujai, kas ir iesākta, bet ne tuvu nav galā

jo es goda vārds daudz labprātāk vēlreiz dzemdētu, nevis ciestu tās elles mokas, kas ir zīdīšana, bet spriežot pēc Pamelas izskata un piena straumēm, kas necerēti plūst arī tāpat, uzvara ir tuvu. jo to, cik tas ir labi, visi reklamē. un to, ka darot nepareizi - sāp. bet to, ka arī darot pareizi sāp, neviens nepasaka. bet nu labi, jāsaņems un jāiet tas dēliņš modināt, lai to nabaga māmiņu (š.g. t.i. mani) noslauc tā kārtīgāk
bet es neesmu rādītājs, jo man gāja ļ.ļ.labi