ja nu kādam radies aplams iespaids, ka es esmu šausmīgi inteliģenta, iepostēšu savu jaunāko atklājumu:
http://www.youtube.com/watch?v=ECmx9O2S
man patīk kā viņš kunkst. "pabarots, samīļots, zinu, kur mans medus pods" medus pods=lācis kaut kur netālu; lācis=uķipuķikvī. un man patīk tas ritmiskais frāzējums, kad šķiet, ka jāseko vēl kaut kam, bet neseko. es aizmirsu, kā tas paņēmiens saucas
šī ir tā diena, kad es sākšu ņemties ar šūšanu. nu tur - maliņu apmetināšana un taisnas vīles. vī! jo mana lieliskā topošā vīramāte /viņa tiešām ir lieliska/ atkal ir apgādājusi mani ar kaut ko vajadzīgu un foršu - ideāla izmēra paladziņiem. tik vien kā jānošuj divas vīlītes katram
ja vēl man izdosies iekustināt šujmašīnu, vispār būšu sajūsmā
man vienmēr ir licies, ka pacietība ir tikums. šobrīd sāku pārdomāt šo uzstādījumu. nu, ka 'drusku tak var paciesties' varbūt nav nekas labs
laikam tuvojamies finiša taisnei, nesajūtas kļūst biežākas un jocīgākas
un par spīti tam es ar savu dienas bilanci un lietderības koeficientu jūtos varenapmierināta. ja es vēl rīt saņemšos sadiegt visas tās mazās un kaitinošās atirušās vīlītes, notrūkušās pakaramās cilpiņas un pogas, vispār būšu monstrs. man šausmīgi besī tie mazie caurumiņi, kas iemetas mīļāko drēbju vīlēs
