vakar biju sēņot, pusspainītis gaileņu gaida rindā uz tīrīšanu, pastaigāju basām kājām. iespējams, pēdējo reizi šogad, gribējās šādi no siltuma atvadīties, mežā gan nepasēdēju sūnās, bija sajūta, ka tad vispār nekad mājās neaiziešu, tāds smeldzīgi rudenīgs un aizlidojošu dzērvju klaigām pilns bija gaiss un zeme pilna bērzu lapām un visādām skaistām, nepazīstamām sēnēm un mušmires vispār ir karaliskas sēnes - tik smukas un cacīgas kā meitenes no cosmo lappusēm un es viena ar savām domām
un piektdien bijām uz teātri. beidzot uz "Ziedoni un visumu" un man patika ļoti, lai arī uz beigām bija nedaudz grūti nosēdēt, bet tas ēzelītis bija totāls monamūrs un man šķiet, ka nekur es nesprukšu, ka būs man kādreiz jāpērk ēzelis lielām pūkainām ausīm
un tagad virtuve pilna dārza veltēm un man lēnām nāk virsū trakums, jo ko lai taisa - dārzeņu sautējumu keramikas podiņos (ar sēnēm?) vai rudenīgu skābeņu-nātru zupu vai plovu ar ķirbīti vai kapātos balodīšus vai kabaču karbonādes vai dārzeņu (ķirbju?) plācenīšus? jo viss tik garšīgs, ko nu darīt un gribas jau arī sataisīt nelielas slinkās rezerves laikam pēc Lielā Notikuma, lai ir ko paņemt un uzsildīt, ja nu gadījumā galīgi nav spēka, bet ēst gribas vai viss labi un to vien gribas kā skatīties uz dēliņu un bučot viņa vaidziņus
