zināms, ka maziem zvēriņiem jāēd vairāk (attiecībā pret paša masu) nekā lieliem, citādāk var nejauši nomirīt badā. es gan neesmu mazs zvēriņš (nu, labi - reizēm esmu cirslītis), bet man arī ir ātra vielmaiņa un mūždien gribas ēst (ja negribas, tad tas jau ir rādītājs). no rītiem vispār - kā acis vaļā, tā kaut kas jāaprij, vēlams uzreiz. un tagad man katru rītu vispirms jāiedzer uztura bagātinātājs un tad jāgaida pusstunda līdz var brokastot. un tagad es ciešu un skaitu minūtes un brokastis jau esmu uztaisījusi, bet gaidu istabā, jo vēl divdesmit minūtes, bet man jau puncītis urkšķ

vakar mans vainas prieks bija maltīte hesītī. /man ļoti vajadzēja iedzert kafiju un tad jau pie reizes var arī šo to apēst, ja slaidā līnija ļauj, vai ne/
un es atkal biju sajūsmā, man bija aizmirsies, cik viņiem lielisks saldējums