ļ. patika, lūdzu, dariet tā vēl. nākamgad un vēl uz priekšu

ak, jā - baptisti mūs cienāja ar gardumiem un kafiju /bože! cik tā kafija bija garšīga. pirmā pēc kādu divu mēnešu pauzes. jei!/ un tātad ir viena tāda nelāga konditoreja. Drustu ielā (internets saka, ka 8). ja esiet tuvumā, iekšā nekādā gadījumā neejiet, jo visi labie nodomi tievēt un ēst veselīgi pametīs jau uz sliekšņa /varbūt ātrāk, ja tur apkārtnē smaržo tik bezdievīgi labi, kā tam būtu jābūt/. es gan nezinu, kādu naudu viņi par to samaksāja (nez, moš ar asinīm?!), bet tā rabarberu plātsmaize... eh. jau noskaidroju, ka sanāk 4,. km no šejienes (plus atpakaļceļš tādai pārēdušai un laimīgai), ka uz to pusi reizi stundā brauc sabiedriskais un apsveru domu nodobināt tuvas attiecības ar kādu no tās apkaimes, lai piespiestu regulāri tikties un mani aplaimot ar gardumiem no turienes, jo ja es būtu krutais speciālists un man par darbu nestu pateicības, es par šādām pateicībām būtu gatava aizmirst par cukura diabēta draudiem

ak jā, izrādās, ka veļu nemaz nedrīkst žāvēt tā - visiem redzami. tiešām ir tādi noteikumi, kas to aizliedz. tagad iznāk, ka es esmu neapzināti tos pārkāpusi. diez kas par to būs - konfiscēs smukākos rozā mežģīņu stringus, lateksa biksītes un zeķturus, noliks pie Rolanda statujas un liks skaļi bļaut ko apkaunojošu?!