laikam sāk izpausties slavenās hormonu vētras. mani sāk ļoti kaitināt, ja cilvēki nelūgti uzbāžas ar padomiem un ieteikumiem, ko man vajadzētu darīt tādā vai šitādā situācijā
un tad, ja cilvēki tēlo kapteini acīmredzamo. protams, ka es ļoti turos, lai man nepaspruktu tas 'nō šit šerlok' un 'gājuši jūs dirsti' bet kļūst arvien grūtāk

ir tik auksti un man jāiet dušā. šobrīd man sevis riktīgi žēl

nobrīdināja, ka jāsāk ēst. un es pat drīkstot ēst tik bulciņu, cik lien, vēlāk drīkstēs tikai mazliet, ja ļoti, ļoti gribās. sabaidīja ar hipotētiskām briesmīgām nākotnes izredzēm, ja nesākšu ēst, tad nu es tagad ēdu zemenes. lētās, no daudzu nīstās mahimas un apsveru domu par zemeņu diētu. skaitās taču ēšana. značit viss čikiniekā