es nevaru, kā palasu par tiem bekereliem, zīvertiem un grejiem (!) pārņem mērens izmisums un 'ņe haču učitsa, haču žeņitsa' bet, tā kā viendzimuma laulības šajā valstī nav atļautas, atkal atgriežos pie nelaimīgajiem iepriekšminētajiem
tik vien mierinājuma kā Deivida balsī

otrā diena vienatnē un es beidzot sāku justies kā cilvēks. doma par vēl vienu tādu dienu mani nenormālīgi ielīgsmo
es taču neesmu slikts cilvēks, koa

galraicības mākta palasīju komentārus. delfu komentētāji ir arī tēvēnetā. tagad man šķebina un tik viena vēlme - atlasīt atpakaļ izlasīto

klau, varbūt kāds, kas par tiem dibeniem šodien cepas var man atgādināt, kurā Remarka grāmatā bija tā bārdāma/krodzinieka sieva/prostitūta, kas ar dibenu varēja monētu saliekt?
jau pāris dienas nevaru atcerēties

nu nav jau tā, ka es par savu iepriekšējo izglītību kaunētos. tā kā ir gadījies, ka man pārmet 'augstprātīgu ļaunprātīgu mētāšanos ar svešvārdiem lai tikai izklausītos gudrāka' /nu, ok, vairs ne, bet dziļi iedzēla/ vai arī nejauši izsprukuši jēdzieni jāskaidro, cenšos iztikt bez un pievaldīt mēli. šodien pļāpās par Mildu un slaucēju nejauši izspruka 'konotācija', ieraudzīju šokēta kursabrieža ģīmīti (jāatzīst, slepenībā viņš nekad mani par īpaši gudru nav uzskatījis), bārbijas acīs nopelnīju dažus pluspunktus, samulsu par saviem panākumiem un izlēmu turpināt cīnīties ar terminiem, kas grib izlauzties. lai sēd, kur iespundēti

vai nu man nāk migrēna, vai tiešām auss iekaisusi (lūdzlūdz tikai ne šito) vai negausības sekas (vai nesvaigi salātiņi) vai uz nervu pamata, bet man ir nenormāli slikti. šķebeklis-vemsteklis laikam nāk, it kā drudzis, it kā ne. un vēl sāp mati. viss cits vēl tā, bet ja sāp mati, tad gan sevi steidzami jāžēlo un jāliekas čučēt