tikko saņēmu īsziņu, ka Mārtiņam vajadzīgs aizlūgums. viņš šobrīd cīnās par savu dzīvību, ja izdzīvos, zaudēs rokas.
es viņu nepazīstu, īsziņu atsūtīja tuvs cilvēks. tiem, kas smīkņā varu piebilst, ka Dievs visus savus bērnus pazīst pēc vārda, tādām nepraktiskām lietām kā lūgšana ir milzīgs spēks.

tā kā gribot negribot esat kļuvuši par manu sadzīves ķibeļu lieciniekiem, varu svinīgi (un ļoti priecīgi) paziņot, ka man! beidzot! skapī ir stanga! un plauktiņš virs ledusskapja! un nostiprināti virtuvē jau esošie ļurīgie (šeit nu redzam uztveres īpatnības - to, kas man tik izteikti bendēja nervus, dzīvesbiedre nebija pamanījusi)
pieņemu apsveikumus